|
 Līdz Valentīndienai ir palikušas vairs tikai trīs dieniņas... Beidzot ir klāt tas brīdis, kad mūsu sirdīs iemājo karstas vēsmas, galvā riņķo pūkainas domas, bet prātus pārņēmis mīlestības pilns dullums. Straujiem soļiem ir atnākusi tradicionālā mīlnieku diena, kad ikviens no mums nekautrējoties var izteikt sirsnīgus vārdus, iedot saldu buču vai samīļot savai sirdij tuvu cilvēku. Svētā Valentīna diena, tradicionāli tiek svinēta 14.februārī, ir kā sirsnīgākā un gada karstāk gaidītā diena, ļauj ikvienam no mums izpausties un atklāt savas slēptākās jūtas pilnīgi atklāti vai anonīma vēstījuma formā.
Mūsdienās Valentīna dienas svinēšana netiek saistīta ar vēstures notikumiem, tā vairāk tiek svinēta kā svētki, kuros var nekautrējoties kādam atzīties mīlestībā. Pasaulē populārākais veids, kā to izdarīt, ir nosūtīt Valentīndienas apsveikumu kartiņas formā. Vadoties pēc Apsveikuma kartiņu asociācijas datiem, ik gadu tiek nosūtīts viens miljards Valentīndienas apsveikumu, ļaujot šai dienai kļūt par otrajiem kartiņu sūtītāju populārākajiem svētkiem (pirmajā vietā ar 2,6 miljardiem aizsūtīto kartiņu atstājot Ziemassvētkus).
Latvijā Valentīna diena nav oficiāli atzīta svētku diena, un ir liela daļa sabiedrības, kura šos svētkus neatzīmē, tomēr, joprojām ir cilvēki, kuri svin izslavēto mīlnieku dienu. Katram gan šī svinēšana izpaužas atšķirīgos veidos dažiem patīk sūtīt anonīmas vēstules, citiem prieku sagādā atklātnīšu pasniegšana, bet vēl citi priekšroku dod ziediem, saldumiem un romantiskām lietiņām.
 Kā radās šī diena? Diena ir nosaukta par godu Valentīnam, mīlētāju aizbildnim un vienam no trim svētajiem, kuri 14. februārī mira mocekļa nāvē. Ar šādu vārdu viņu atzīst Katoļu baznīca.
Leģenda vēstī, ka diena nosaukta priestera, svētā Valentīna vārdā, kurš 3. gadsimtā dzīvoja Romā. Tā laika imperators Klaudijs II uzskatīja, ka armijā jāiesauc neprecētie vīrieši, tāpēc viņš jauniem vīriešiem aizliedza precēties. Svētais Valentīns tam nepiekrita un laulāja jaunos mīlētājus slepeni. Viņu pieķēra, arestēja un 270. gada 14. februārī sodīja ar nāvi. Stāsta, ka, atrazdamies cietumā, svētais Valentīns iemīlējies cietumsarga meitā, kas viņu apciemojusi. Pirms nāves Valentīns viņai uzrakstīja zīmīti, ko parakstīja ar vārdiem Tavs Valentīns. Šī frāze ir izplatīta līdz pat mūsdienām.
Ap 496. gadu pāvests Gelasijs I paziņoja, ka Svētā Valentīna svētki notiek 14. februārī. Pēc tā laika paražām katru gadu sievietes šajā dienā rakstīja mīlestības vēstules un iemeta urnā. Vīrieši no urnas izvēlējās kādu vēstuli un visa nākamā gada laikā sekoja tās autorei.
Svētā Valentīna diena līdz 1969. gadam, kad pāvests Pols VI to no kalendāra izsvītroja, bija baznīcas atzīti svētki.
Svētā Valentīna diena izvērtusies par mīlētāju, saderināto, laulāto un draugu apdāvināšanas dienu. Šī diena bieži aizvieto cilvēcīgo aizmirstību un izlīdzina nepateicību, kļūst par novēlota paldies izteikšanas dienu, tāpēc, šajā dienā, esiet maksimāli laipni, atsaucīgi, un sakiet saviem tuviem un mīļiem cilvēkiem mīlestības pilnus vārdus! Nekautrējieties iedot lielu buču un uzrakstīt apsveikuma kartiņu ar sirdīm un mīlestības vārdiem, jo otram cilvēkam tas, var būt, ļoti svarīgi. Ir taču Valentīndiena!!!
Materiāls ņemts no www.varaviksne.lv |
